Eiropas Savienības (ES) institūcijas pēdējā laikā ir būtiski pastiprinājušas kontroli pār visiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem. Šī jaunā, stingrāka pieeja attiecas ne tikai uz dalībvalstu iekšienē ražoto produkciju, bet arī uz milzīgo preču apjomu, kas katru dienu šķērso ES ārējās robežas.
Galvenā prioritāte ir garantēt, ka ikviens patērētājs, neatkarīgi no viņa atrašanās vietas, saņem tikai augstākās kvalitātes un veselībai nekaitīgus produktus.
Lai gan Eiropas lauksaimnieki nodrošina lielu daļu pašmāju patēriņa, globalizācijas apstākļos ievērojama daļa pārtikas groza tiek iepirkta no trešajām valstīm. Līdz šim bieži veidojās netaisnīga situācija: ES vietējie ražotāji bija spiesti ievērot dārgus un sarežģītus drošības kritērijus, kamēr importētāji no valstīm ar zemākām prasībām varēja piedāvāt lētāku, bet reizēm mazāk drošu produkciju. Jaunā regulējuma mērķis ir izlīdzināt šos konkurences apstākļus, pieprasot importētājiem strikti ievērot ES standartus, tādējādi mazinot veselības riskus un aizsargājot Eiropas ekonomisko telpu.
Normatīvais ietvars un jaunākās izmaiņas likumdošanā
ES pārtikas drošības politika ir visaptveroša sistēma, kas uzrauga visu — no lauka līdz galdam. Tā ietver stingru pārtikas higiēnu, dzīvnieku labturību, augu veselības aizsardzību un precīzi noteiktas pieļaujamās ķīmisko vielu un piesārņotāju normas. Eiropas Komisija regulāri revidē šos standartus, reaģējot uz jauniem zinātniskiem pētījumiem un globālās tirdzniecības riskiem.
Viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem pavērsieniem Latvijas likumdošanā ir grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. septembrī. Šīs izmaiņas uzliek par pienākumu tirgotājiem skaidri norādīt katra produkta izcelsmes valsti. Īpaša vērība tiek pievērsta precēm no Krievijas un Baltkrievijas, palīdzot pircējiem izdarīt informētu un ētisku izvēli. Šis solis papildina jau esošo ES Regulu 2017/625, kas kalpo kā pamats oficiālajām kontrolēm visā Eiropas kopējā tirgū, nodrošinot vienotu uzraudzības mehānismu dzīvnieku un augu veselības jomā.
Latvijas loma un specifiskie riski tranzīta jomā
Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veic rūpīgu uzraudzību, akcentējot paškontroles mehānismu nepieciešamību uzņēmumos. Tomēr mūsu valsts ģeogrāfiskais novietojums rada unikālus izaicinājumus. Latvija ir kļuvusi par būtisku tranzīta mezglu, caur kuru Eiropas kopējā tirgū nonāk lauksaimniecības preces no austrumu kaimiņvalstīm.
Lai gan humānu apsvērumu dēļ ES nav tieši sankcionējusi pārtikas importu no Krievijas, vietējie zemnieki ceļ trauksmi par tirgus kropļošanu. 2023. gada statistika ir satraucoša: Latvija ieņēma pirmo vietu ES pēc Krievijas izcelsmes pārtikas un lauksaimniecības produktu importa proporcijas, nodrošinot 13% no kopējā ES importa šajā kategorijā. Visvairāk tiek ievesta lopbarība, graudi, rapšu eļļa un zirņi. Šie dati skaidri norāda, ka ir nepieciešama vēl skrupulozāka kontrole uz robežām, lai pārliecinātos par šo produktu kvalitāti un to, vai tie tiešām atbilst Eiropas drošības kritērijiem.
Ilgtermiņa ieguvumi sabiedrības veselībai un tirgus stabilitātei
Stingrāka importa kontrole pirmām kārtām ir tiešs ieguvums patērētājam. Sabiedrība varēs justies pārliecinātāka par to, ka veikalu plauktos esošā pārtika ir brīva no kaitīgiem piemaisījumiem un ir ražota ilgtspējīgos apstākļos. Lai gan papildu pārbaudes un administratīvās prasības var radīt nelielas izmaiņas gala cenās, šī ir cena par drošību un veselību.
Ilgtermiņā šādi pasākumi stiprinās Eiropas iekšējo tirgu un veicinās godīgu konkurenci. ES turpinās investēt jaunos digitālos instrumentos un inspekciju dienestu kapacitātē, lai apsteigtu iespējamos krāpniecības gadījumus pārtikas apritē. Tas ir būtisks posms kopējā ES politikā, kuras mērķis ir gan nostiprināt pašmāju ražotājus, gan sniegt piemēru augstiem pārtikas drošības standartiem globālā mērogā.
